No 1923. gada aprīļa līdz valsts okupācijai 1940. gadā, Latvijai ar Īriju kā Lielbritānijas domīniju bija konsulārās attiecības. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS, Latvijas konsulārās pārstāvniecības Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā, tās kolonijās un domīnijās, turpināja pastāvēt – Dublinā līdz 1967. gadam, Korkā – līdz 1972. gada vidum, Voterfordā – līdz 1949. gadam.
20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.
Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.
Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.
Kopš 2022. gada 14. marta Marī Luīze O’Donela (Marie Louise O’Donnell) ir Latvijas goda konsule Dublinas grāfistē.
Latvijas pārstāvība Īrijā
Latvijas vēstniecība atrodas Dublinā.
Latvija atvēra vēstniecību Dublinā 2003. gada beigās. Kopš 2022. gada 27. septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Juris Štālmeistars.
Latvijas vēstnieki Īrijā:
- 2017.–2022. – Jānis Sīlis
- 2013.–2017. – Gints Apals
- 2009.–2013. – Pēteris Kārlis Elferts
- 2005.–2009. – Indulis Ābelis
- 2003.–2004. – Mārtiņš Lācis
- 2003.–2003. – Jānis Dripe
- 1997.–2001. – Normans Penke
- 1993.–1996. – Jānis Lūsis
Īrijas pārstāvība Latvijā
Īrijas vēstniecība Latvijā atrodas Rīgā.
Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O'Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā).
Kopš 2025. gada 18. augusta Īrijas vēstniece Latvijā ir Marsela Smita (Marcella Smyth).